Tax Stories: Life, Business & Tax

'Tax Stories' raidierakstos turpinām likt uzsvaru uz saturu, ne tik ļoti uz vizuāli skaistu 'iesaiņojumu'. Taču 'Mediānas' Kristapa Pētersona rokās arī 'iesaiņojums' nu kļuvis krietni kvalitatīvāks.Ar šo turpinām virkni sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta ‘Mediāna’ autoru ⁠Kristapu Pētersonu⁠. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, ⁠t.sk⁠. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši ‘Tax Stories’ podkāsti un blogi.Ar ekonomistu un Primekss vadītāju Jāni Ošleju šoreiz sanāca ļoti vērtīga saruna. Apspriedām sekojošas tēmas:“Paaugstinot PVN, NĪN un nodokļus auto, varēsim samazināt IIN darbaspēkam un daudzbērnu ģimenēm.”vai mūsu nodokļu sistēma šobrīd pietiekoši atbalsta eksportu?kādēļ uzņēmumiem jāaudzē lielāku pievienoto vērtību no katra nodarbinātā?kādēļ Lietuvā notika lielāks izrāviens (lielāks eksports), kā pie mums?“Pēc Šveices kantonu piemēra varbūt jāļauj arī Latvijā pašvaldībām konkurēt savā starpā ar nodokļu atšķirībām.”kādas korekcijas nepieciešamas nodokļu sistēmā, lai vairāk atbalstītu eksportu un bremzētu importu? kādēļ ir netaisnīgi, ka tie, kas ir bez bērniem, maksā tādas pašas IIN likmes, kā tie, kam nav bērnu? “Man nav sūdzību pret VID. Izskatās, ka lietas notiek pareizā virzienā.” kādas korekcijas varētu ieviest NĪN sistēmā un kādēļ? kāpēc ir taisnīgāk NĪN piemērot tikai zemei (kā Igaunijā), nevis zemei un ēkām? kādēļ Izraēlā, Somijā, Dānijā u.c. valstīs, kur neražo auto, uzliek samērā augstus nodokļus auto?“Ja jau apkārtējie jau tāpat redz gan glauno auto, bildes no skaistiem ceļojumiem, labu māju. Kādēļ gan tad nepadarīt publisku info, cik katrs samaksājis nodokļos?”kā IIN progresivitāte var palīdzēt uzņēmumu mērogošanai?kādēļ Latvijā nevajag bagātības nodokli, bet varētu ieviest miljonāru pievilināšanas Latvijai sistēmu?cik liela ir valsts sektora efektivitātes problēma? “Vai valsts efektivitāti jāoptimizē? Jā! Vai tā dēļ kļūsim bagāti? Nē! Valsts efektivitātes kritērijam jābūt saprātīgam valsts tēriņu % attiecībā pret IKP.” kā pelēkais sektors pats apkrāpj sevi un citus uzņēmējus?kā ieviest atbalsta programmas, lai uzņēmēji justu atbalstu, kā izrauties eksportā?“Pelēkā ekonomikā strādājot nav iespējams augt, mērogot uzņēmumus, izrauties eksportā.”

Ar šo sākas virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās piecu sēriju dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi. Aiva Vīksna ir Saeimas deputāte, kas ievēlēta no Apvienotā saraksta, bet daudzus gadus ir bijusi saistīta ar nodokļu tēmu, jo dibināja visiem labi zināmo Lietišķās informācijas dienestu, kura paspārnē izdots arī žurnāls Bilance. Viņai vienmēr bijusi tuva MVU tēma. Viņa ir arī vairāku Latvijas augstskolu vieslektore par tēmām “Līderība un motivācija”, “Kā uzsākt biznesu”, “Mentorings”, “Biznesa eņģeļi” u.c. Viņa ir vairāku biznesa grāmatu līdzautore. Ar Aivu sarunājāmies par:kā tiek izlietoti iekasētie nodokļi;kādi nepieciešami uzlabojumu nodokļu sistēmā;vai mums jādodas uz Skandināvijas augstajiem nodokļiem vai uz caurumu aizlāpīšanu - vienkārši nodokļi kā pamats, lai jebkurš tos saprastu;kā radīt uzticēšanos, ka iekasēto izlietos lietderīgi - e-budžeta caurskatāmība;- efektivitāti un atbildības uzņemšanos valsts pārvaldē, kam nepieciešama politiskā griba;- par Lietuvas pieredzi, kur VID sēž pie galda kopā ar lielākajiem uzņēmumiem un palīdz plānot nākamo gadu stratēģijas;- iepirkumos pēc jaunajiem grozījumiem būs caurskatāmība, kas mazinās vēlmi prasīt un dot (kukuļus), u.c. tēmām..

Ar Aleksandru gribēju aprunāties, jo viņam vienmēr par visu ir viedoklis. Ne vienmēr tam var piekrist, bet viņš to nebaidās paust. Taču galvenais – viņš ir daudz strādājis ar ārzemju biznesmeņiem, it sevišķi no Skandināvijas un Skandināvijā. Viņš ir mācījies LU politiku un SSE – biznesa administrēšanu. Viss bizness lielā mērā saistīts ar mežu un nekustamā īpašuma industriju. Būtiskākā pieredze - Catella (16 g.), Suppa Advisers (4 g.), Latvia Forest Company (10 g.), pirms tam AS Diena CEO (10 g.).Ar Aleksandru runājām par:Latvijas vēsturi;kā salāgot tehnoloģisko revolūciju ar ierēdņu cilvēcīgumu;biznesu Igaunijā;atgriešanos pie pamatiem - vērtībām; Bībeles kā literatūras darba mācīšanu skolā, lai bērniem mācītu cilvēciskās un kultūras vērtības;nepieciešama īpašumu tiesību ierobežojumu pārskatīšana, sevišķi attiecībā uz nekustamo īpašumu;Valsts digitālās attīstības aģentūrai vai tml. institūcijai jābūt vienai no svarīgākajām institūcijām, kas unificē valsts pārvaldes digitalizāciju; budžeta izdevumu efektivizāciju;push&pull stratēģiju;ģimenei jābūt valsts pamatā, t.sk. IIN atlaides daudzbērnu ģimenēm;ņaudēšana par to, ka viss ir slikti ir varāk kā vēlme tiekties uz izcilību;sports būs arvien lielāka eksporta industrija, attīstoties mākslīgajam industrijai;mēs dzeram bezdievīgi - pāpēc mēs tik daudz dzeram un kā to risināt - sports, mentālā veselība, ēdiens, izglītība; nepieciešams nodoklis pārstrādātai pārtikai;kas uzlabojams pašvaldībās - kā nodrošināt, lai pašvaldības saņem kvalitatīvu atbalstu netipisku lēmumu gadījumā;birokrātiju, regulatoru Latvijā un Baltijā;kooperēšanos ar Lietuvu un Igauniju kā lielāku investoru magnētu;nodokļos fokusam jābūt uz vienkāršošanu; biznesa slēgšanai jābūt tikpat vieglai, kā izveidošanai; efektīvāku kapitāla tirgus pārvaldi un pensiju sistēmas reformu; u.c.

Žanete Grende ir Imanta Ziedoņa fonda ‘Viegli’ un biedrības ‘Purvīša muzejs’ līdzdibinātāja, bijusī Kultūras ministre, bijusī LTRK vadītāja. Sporta pedagogs, ekonomiste, biznesmene, Kultūras akadēmijas doktorante, kas izveidojusi divus muzejus, apbrīnojamas enerģijas, prāta un šarma apvienojums.Man liekas, ka par šo sarunu man nebūtu kauns (saturiski, ne tehniski), ja rādītu kāda TV. No sirds iesaku katram noskatīties šo aizraujošo Žanetes stāstu – pat otro reizi klausoties nespēju pārtraukt to klausīties - tik daudz svarīgu un interesantu nianšu šajā stāstījumā. Saruna ļāva arī man paskatīties uz Žaneti nedaudz savādākām acīm, kā līdz šim - ar daudz lielāku cieņu, pirmkārt, par visu, ko viņa dara. Ar Žaneti runājām par sekojošām tēmām. Sieviešu stand-up4 vārda un uzvārda maiņas un to saistība ar dažādiem dzīves posmiemKā Žanete pārdeva Zviedrijā nopirktu žiguli un izveidoja savu biznesuKā godīga nodokļu maksāšana palīdzēja biznesā?Kā un kādēļ Žanete kļuva par Kultūras ministri?Orientēšanās sportuKā spēcīgi juristi vairākās situācijās izglābuši Žaneti?Rīta putra - Žanetes ikrīta blogiPar attieksmi pret lietām - kad kaut kas notiek, Žanete domā, kāpēc tas ir labiKādēļ Zatlers ieslēdza Žaneti un citus Rīgas pilī?Kāds varētu būt alternatīvs partiju finansēšanas modelis?Nacionālās bibliotēkas būvniecību un kukuļiemKā LNMM ieguva EUR 30m renovācijai?Jāmaina vēlēšanu kārtību, bet politiķi šajā sarunā nevar iesaistīties, jo ir ieinteresēti – juristiem te jāuzņemas iniciatīvuOIK, Saulvedi Vārpiņu un amatpersonu atbildībuKatrā valstī ir proporcionāli līdzīgs noziedznieku skaitsValstī trūkst enerģētikas stratēģijasDaudz kur pielāgojamies lobētāju interesēm, nevis paši nosakām, kas mūsu valstij nepieciešamsValsti jāvada kā uzņēmumu; tikai uzņēmumam rezultāts ir peļņa, valsts uzdevums – vadīt tā, lai cilvēki tai uzticētosŽanetes Top10, kā uzlabot Latvijas valsti; punkts nr.1 – vērtības (valstij jābūt uz vērtībām balstītai)Latvijas 5 karaļiem – Visvaldis no Jersikas, Tālivaldis un tā laika nodokli, Namejs, Lamejķis, Kaupo un to, ka esam saimnieki savā zemē, nevis kalpiKā radās QR kods un zīmes kods un kā katrs latvietis var izveidot sava vārda zīmiArī ierēdņu atalgojumam jābūt piesaistītiem pie konkrētiem KPI rādītājiemKā panākt, lai Saeimā ir gudrākie un lai viņi tur gribētu tur būt?Nepieciešamību uz Baltiju kā vienotu reģionu ar kopējo iedzīvotāju skaitu līdzīgu Somijas iedzīvotāju skaitam; Žanetei arī simpetizē ideja par unificētu nodokļu sistēmu un administrēšanu BaltijāKā tapa mikrouzņēmuma nodoklis?Pašapziņa palīdz veidot uzņēmumus, pelnīt un maksāt nodokļusSomijā sabiedrībā ap 70% uzticas valstij, Latvijā - ap 13%Somijas VID uzstādījums – audzināšanas, ne represiju iestādeJa visi godprātīgi maksātu nodokļus, valstij nevajadzētu aizņemtiesNodokļu nemaksātājiem varētu ierobežot pieeju valsts un pašvaldības pakalpojumiemKr.Valdemāra, Ziedoņa, Vācieša MinimismiemKatram jāizlasa Valdemāra dzīvesstāstu un jāpadomā vai es daru pietiekoši?Par Ziedoņa un Purvīša muzejiem – par paveikto, plāniem un mantojuma meklēšanas detektīvstāstiemPurvīša meitas Marionas uzmeklēšanu ASV pansionātāPurvīša gleznu meklēšanu, 423 atrastām Purvīša gleznām un uz Vāciju kara laikā izvestām kastēm - Shenker arhīvos varētu būt par šo kādi pierādījumi; jāizbraukā Vāciju, lai tās kastes mēģinātu atrastKā Žanete atrada Vācijā Tilberga gleznu Latviešu meitene, kas bijusi muzeja pagrabā kopš 50.gadiemkā muzejs Vācijā bija gatavs Latvijai to uzdāvināt, bet Latvija nebija gatava to pieņemt, jo nav attiecīga likumakā Žanete saorganizēja gleznas atvešanu, kaut arī tam nebija naudaskā AI palīdzēja izburties cauri Vācijas birokrātijaiDainu skapis – pirmais Latvijas kompjūtersPar Nirnberga jauno filmu, ko Žanete iesaka noskatīties; un pakārto Rozenbergu un viņa saistību ar PurvītiZiedonis iemācīja Žanetei lasīt Platonu un Rūmī, un kas viņiem visiem 3 ir vienojošais?

Vairāk ‘Tax Stories’ blogu u.c. informācijas: www.taukacs.blog; juridisko un nodokļu palīdzību varat meklēt www.sorainen.com.Mārtiņš Paparinskis ir Latvijas jurists, kurš ir viens no pasaules vadošajiem starptautisko tiesību ekspertiem. Viņš ir profesors Londonas Universitātes koledžā, kas ir nr.1 tiesību programma Lielbritānijā un nr.9 pasaulē. Viņš ir arī (Baltijas valstu izvirzīts) ANO Starptautisko tiesību komisijas (kas ir Ģenerālās Asamblejas domnīca) biedrs, Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas arbitrāžas biedrs, iekļauts Pasaules Bankas Starptautiskā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra šķīrējtiesnešu sarakstā. Maģistra grādu Mārtiņš ieguva Oksfordas Universitātē, kur rakstīja arī doktora disertāciju. Ar Mārtiņu sanāca tāda juridiskāka saruna, cita starpā, par sekojošām tēmām.Kas bija izšķirošais karjerā, lai nonāktu tur, kur viņš ir šobrīd?Kāpēc Mārtiņam Lielbritānija šķiet otra labākā vieta pasaulē?Lielbritānijā nekas nav piedauzīgāks par to, ka tu runā par lietām, par ko tu patiešām vēlies runāt.‘The Rest Is History’ podkāsts un grāmatas kā Mārtiņa iedvesmas avots. Galvenais ir neuztvert sevi pārlieku nopietni.Valstu darbs pie likumprojekta par noziegumiem pret cilvēci.Vadlīnijas, kā valstīm jāaprēķina kompensācijas jebkuros jautājumos, t.sk. vai jārēķina parastos vai saliktos procentus un kā tas varētu attiekties uz Ukrainu, kas turpina dokumentēt tai nodarītos zaudējumus.Kas starptautiskā tiesiskuma ziņā varētu notikt Ukrainas kara izbeigšanās gadījumā?Mārtiņa humora izjūta esot tik sausa, ka tā deva pienesumu klimata pārmaiņām.Kā valstis domā, gatavojot savu pozīciju dažādos starptautisko tiesību jautājumos.Praktiski jautājumi, kas izriet no jūras līmeņa celšanās dēļ klimata izmaiņām.Kāpēc Latvijā Saeimai noderētu zinātniska domnīca, kā tā, kurā ANO ietvaros piedalās Mārtiņš?Sliktākā lieta ir neiegūt to, ko tu vēlies, otra sliktākā - iegūt.Vai Mārtiņam nenolaižas rokas, spriežot par valstu tiesiskumu, redzot dažu valstu tiesisko nihilismu?Nākamajos gados valstīm var nākties domāt par tēzēm, kuras iepriekš likušās neaizskaramas.Runājām arī par procentiem un advokātu izmaksu kompensēšanu nodokļu strīdu kontekstā.Kā ANO un OECD spēkojas par varu nodokļu starptautisko jautājumu komentēšanā?Vodafone uzvaru investīciju aizsardzības lietā pret Indiju, kas investoram nelabvēlīgā gultnē grozīja nodokļu likumus ar atpakaļejošu spēku.Kā Latvijas valsts pārvalde (sevišķi ĀM) izskatās uz citu valstu fona?

Vēlaties zināt vairāk? Palasiet Jāņa Taukača nodokļu blogus vai risiniet nodokļu strīdus vai plānojiet savus nodokļus laikus, lai šādu problēmu nebūtu.Ieva sevi labprāt piesaka kā komunikācijas stratēģis, konsultants, iedvesmotājs, partneris, kas palīdz biznesa līderiem sasniegt savus mērķus, saredzēt savas balss nozīmi, lomu, lai stiprinātu cilvēka vai uzņēmuma tēlu. Runājām par:Ričarda Rora grāmatu “Kritiens augšup” un kā noteikt, kas ir cilvēka un uzņēmuma mērķis, un vai tiem ir jābūt salāgotiem?kā uz šo jomu attiecināms teiciens ‘zivs pūst no galvas’?vai uzņēmumam vajadzētu atbalstīt, ja darbinieks vēlas veidot savu podkāstu?klasiskais darba laiks aizņem ap 25% no dzīves laika nedēļā; ko mēs darām ar pārējiem 75% ir mūsu izvēle; varbūt kaut mazliet no pārējā laika ir vērts investēt sevī, mācībās, hobijos, attīstīt uzņēmējdarbību, veidot podkāstus, blogus, utt.?vai šādas komunikācijas atziņas piemērojamas arī valsts sektorā?kāda atšķirība starp Ievas Latvijas un ārzemju klientu vēlmēm?par Jim Rohn, Stoyan Yankov darbiem kā Ievas iedvesmas avotu;par Ievas topošo grāmatu;par apzinātu soctīklu lietošanu - ja lietoju, tad zinu, ko es vēlos tur redzēt vai klausīties;kāda ir Ievai bijusi saskarsme ar nodokļiem;par LinkedIn:vai LinkedIn tiešām ir biznesa soc-tīkls nr.1?kā izvēlēties, kurā kanālā likt ziņu?vai ziniet, kuru soc-tīklu izmanto jūsu klients?vai mēs esam atbildējuši uz pamata jautājumu - vai esam LinkedIn, lai lielītos vai lai palīdzētu citiem?kā darbojas LinkedIn AI algoritms?ko var mērīt, lai novērtētu LinkedIn ieraksta kvalitāti?ar ko pelna LinkedIn?ko vajadzētu darīt, ja kāds cits par tevi ir ko uzrakstījis LinkedIn - like, share ar domām vai tikai share, komentēt?par AI (ne)izmantošanu satura radīšanā.

Vēlaties zināt vairāk? Palasiet Jāņa Taukača ⁠nodokļu blogus⁠ vai ⁠risiniet nodokļu strīdus vai plānojiet savus nodokļus laikus, lai šādu problēmu nebūtu⁠.Jānis Palkavnieks ir runasvīrs Draugiem Group, kas sevī ietver 12 dažādus zīmolus, t.sk. Latvijas pirmo vienradzi Printful. Viņš arī ir Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājs, Triju Zvaigžņuordeņa kavalieris, Red Jackets eksportētāju asociācijas valdes loceklis. Ar Jāni sarunājāmies par bērnību, Ukrainu, grāmatām, golfu:bērnības garšu un to, kas veido lojalitāti pret zīmoliem;šobrīd karš ir nodots ārpakalpojumā; jāturpina ziedot, lai nebūtu pašiem jākaro;teoloģijas studijām;grāmatu plauktu un kas viņam ir laba grāmata; kāpēc viņa bērni 'bišķi par traku jau lasa'; kā varētu popularizēt golfu;Par samaksātiem nodokļiem kā patriotisma izpausmi:nodokļi ir tas, kas mūs visus satur kopā; soda neizbēgamībai par nodokļu pārkāpumiem ir nozīme, ne tā apmēram;kādēļ gan nepubliskot, cik katrs samaksājis nodokļos;tolerances par nodokļu nemaksāšanu iemesliem;stāsts par ceļu policistu kā paraugu VID; pelēkā nauda kā atkarība; ar mums katru sākas patriotisms - netolerēt nodokļu nemaksātājus; tehnoloģiju uzņēmumiem nodokļi atkarībā no patērētāju atrašanās vietas ir godīgi; ASV jau līdzīga sistēma pastāv;par nodokļu Netflix sapni - automātisku, vienkāršu sistēmu, kurā piedalās visi - tāpēc arī likmes ir zemas (jebkurš nodoklis - desmitā tiesa).Spilgti citāti:"Sakārto savas lietas un nāc atpakaļ," par ēdinātājiem, kas ik pa laikam pazuda un kā fēniksi veidoja jaunus uzņēmumus. "Kādam loham jābūt - man ir luksuss mašīna, bet es caur Igauniju izgriezu PVN un braukāju ar Igaunijas numuriem.""Es ar Bentliju braucu pa ielu, bet es vēl apstāšos pie tā neaizsargātā bērna un izraušu viņam čupačups no rokām," par turīgiem uzņēmumiem, kas cenšas samazināt mazajās valstīs maksājamos nodokļus.