Insights from recent episode analysis
Audience Interest
Podcast Focus
Publishing Consistency
Platform Reach
Insights are generated by CastFox AI using publicly available data, episode content, and proprietary models.
Most discussed topics
Brands & references
Est. Listeners
Insufficient chart data. Estimates will improve as the show charts.
- Per-Episode Audience
Est. listeners per new episode within ~30 days
N/A🎙 Daily cadence·15 episodes·Last published yesterday - Monthly Reach
Unique listeners across all episodes (30 days)
N/A - Active Followers
Loyal subscribers who consistently listen
N/A
Market Insights
Platform Distribution
Reach across major podcast platforms, updated hourly
Total Followers
—
Total Plays
—
Total Reviews
—
* Data sourced directly from platform APIs and aggregated hourly across all major podcast directories.
On the show
From 29 epsHosts
Recent guests
Recent episodes
Kalnciema kvartāla vasara: no tumšā folka līdz etnodžezam
Jun 25, 2026
Nāburgu būšana Valkā
Jun 21, 2026
No baroka līdz 3D drukai. Rīgā skatāma Itālijas keramikas izstāde
Jun 21, 2026
Itai lobuok – pa munam, pa manim
Jun 20, 2026
Muzykys žvyrs: par grupys „Patrioti.LG” albumu „Latgaleite”
Jun 20, 2026
Social Links & Contact
Official channels & resources
Official Website
Login
RSS Feed
Login
Resolving iTunes ID\u2026 if this persists, the podcast may not be indexed on Apple Podcasts.
| Date | Episode | Topics | Guests | Brands | Places | Keywords | Sponsor | Length | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 6/25/26 | Kalnciema kvartāla vasara: no tumšā folka līdz etnodžezam | Šoreiz "Pārmijās" plašāk runājam par Kalnciema kvartāla vasaras muzikālo programmu un 25. jūnija koncertu, kurā uzstāsies poļu grupa "Daj Ognia" un etnodžeza grupa "MǬ" no Ventspils. Sarunā ar Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla komunikācijas un kultūras programmas vadītāju Darju Triznu uzzinām, kā tapusi šī gada programma Kalnciema kvartāla muzikālajiem vakariem, Anna Sitko no grupas "Daj Ognia" atklāj vairāk par poļu tradicionālo mūziku un grupas piegājienu tās atskaņošanai šodien, bet Gita Lancere stāsta par "Odisejas" satikšanos ar Kalnciema kvartāla programmu. No kultūras mantojuma līdz dzīvajai pieredzei Kalnciema kvartāls šovasar īpašu uzmanību pievērš sadarbībai ar ārvalstu kultūras institūcijām un vēstniecībām. "Domājot par programmu, mēs pirmām kārtām nodarbojamies ar vietradi. Gribam veidot telpu, kur cilvēki satiekas un iepazīst dažādas cilvēka būšanas pieredzes, tai skaitā arī dažādas kopienas," stāsta Darja Trizna. Tieši šīs ieceres rezultātā radusies sadarbība ar Polijas vēstniecību Latvijā, kas palīdzējusi uz Rīgu atvest grupu "Daj Ognia". "Mums pašiem ir ļoti svarīga kultūrvēsturiskā mantojuma tēma un tā laikmetīga izmantošana. To redzam gan mūsu darbā ar vēsturisko koka arhitektūru, gan kultūras programmā," uzsver Darja Trizna. "Nevēlamies folkloru padarīt par muzeju" "Daj Ognia" savā daiļradē apvieno tradicionālos poļu folkloras motīvus ar laikmetīgu skanējumu. Grupas soliste Anna Sitko uzsver – viņu mērķis nav autentiskas tradīcijas konservēt, bet ļaut tām turpināt dzīvot. Viņa skaidro, ka grupa cenšas tradicionālo mūziku padarīt saprotamu mūsdienu cilvēkam, izvairoties no muzejiskas pieejas. Mērķis ir atgādināt par sen aizmirstām melodijām un stāstiem, vienlaikus radot mūsdienīgu muzikālu valodu, kas spēj uzrunāt arī šodienas klausītāju. Pateicoties Polijas Kultūras ministrijas atbalstam, grupa šovasar devusies Baltijas koncerttūrē. Latvijā paredzēti divi koncerti – Kalnciema kvartālā un vēlāk arī Liepājā. Poļu folkloras "mežonība" Par poļu tradicionālās mūzikas īpašo raksturu sarunā stāsta arī Gita Lancere: "Arhīvu ierakstos mani vienmēr ir pārsteigusi šī mežonība. Tur tiešām ir savvaļa. Tie nav ritmi, pie kuriem mēs esam pieraduši." Gita Lancere atceras iespaidīgu poļu tradicionālās mūzikas koncertu, kuru klausoties, gandrīz radusies transam līdzīga sajūta. "Tā ir milzīgs iedvesmas avots. Es ļoti labi saprotu, kāpēc rodas tādas grupas kā "Daj Ognia". Tur ir šīs zemes enerģija – tumša, skaista un ļoti ievelkoša." Viņa gan uzsver, ka līdzīgas saknes iespējams atrast arī latviešu tradicionālajā mūzikā: "Ja paklausās mūsu arhīvu ierakstus, tur ir viss – asinis, zeme un spēks." Jaunā folkloras paaudze Latvijā Līdzās poļu viesiem uz skatuves kāps arī Ventspils etnodžeza grupa "MǬ", kas pārstāv jauno Latvijas mūziķu paaudzi. "Milzīgs prieks, ka šis virziens Latvijā attīstās gan Rēzeknē, gan Ventspilī. Mums ir ļoti talantīgi jaunie mūziķi," uzsver Gita Lancere. Savukārt Darja Trizna atzīst, ka Kalnciema kvartāls apzināti cenšas dot platformu jaunajiem māksliniekiem. "Mēs viņus atklājām pagājušajā gadā. Viņi paši mūs uzrunāja, un šogad šķita ļoti piemēroti viņus likt vienā vakarā kopā ar "Daj Ognia"." Tilts starp leģendām un jaunajiem māksliniekiem Kalnciema kvartāla vasaras koncertu programma šogad veidota īpaši daudzveidīga. "Mums ir svarīgi veidot programmu tādu, lai tā būtu interesanta dažādām auditorijām vienlaikus," atzīmē Darja Trizna. Programmā paredzēti gan džeza vakari, gan pasaules mūzikas koncerti, gan sadarbības starp dažādu paaudžu māksliniekiem. "Vienmēr cenšamies veidot tiltu starp leģendām un jaunajiem māksliniekiem." Šovasar gaidāmi koncerti, kuros satiksies, piemēram, Ieva Akuratere un Keitija Bārbale, kā arī grupas "Dzeltenie pastnieki" un "Tante Gaida". Kultūra, kas pieejama ikvienam Lai gan kultūras pasākumu organizēšana kļūst arvien dārgāka, Kalnciema kvartāls turpina uzturēt tradīciju lielāko daļu koncertu piedāvāt bez maksas. "Mums ir svarīgi saglabāt bezmaksas ieeju un padarīt kultūru pieejamu. Mēs visi zinām, ka kultūra maksā dārgi," saka Darja Trizna. Viņa uzsver, ka koncerti ir arī veids, kā cilvēkiem satikties un kopā izbaudīt vasaras vakarus vēsturiskajā Āgenskalna vidē. "Gribam, lai cilvēki sanāk kopā, bauda vasaru, mūziku un mūsu pagalmu ar ziedošo ābeļdārzu un koka arhitektūru." | — | ||||||
| 6/21/26 | Nāburgu būšana Valkā | Valkas kultūras namā tiekamies ar Valkas folkloras dziesmu draugu kopu "Nāburgi" un sarunās ar omulieti, turnēnieti, rancēnieti, ienācēju no Alūksnes puses un vienu Valkas iedzimto izzinām, kādi ir šīs puses cilvēki, kā Igaunijas tuvums iekrāso Valku un valcēniešus. Klausāmies arī šīs apkaimes izloksnē un, protams, "Nāburgu" dziesmās. | — | ||||||
| 6/21/26 | No baroka līdz 3D drukai. Rīgā skatāma Itālijas keramikas izstāde | Līdz 23. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde "Apsēstība: 50 gadi Itālijas keramikā", kas pirmo reizi Latvijā ļauj iepazīt pasaulslavenā Faencas Starptautiskā keramikas muzeja īpaši Rīgai atlasītu kolekciju. Ekspozīcijā apkopoti 45 autoru darbi, kas atklāj Itālijas laikmetīgās keramikas attīstību no pēckara gadiem līdz mūsdienām. Kā intervijā Intai Zēgnerei norāda muzeja direktore Inese Baranovska, Faenca ir viens no nozīmīgākajiem keramikas centriem pasaulē, bet tās Starptautiskais keramikas muzejs jau gadu desmitiem nosaka augstu kvalitātes latiņu keramikas mākslā. Sadarbībai ar Latviju ir sena vēsture – muzeja kolekcijā glabājas arī latviešu autoru darbi, tostarp Pētera Martinsona veikums. Izstāde atklāj keramiku ne tikai kā amatniecības vai dizaina jomu, bet arī kā laikmetīgās mākslas valodu. "Baroka gars Itālijas keramikā nav pazudis – tas ir transformējies," uzsver Inese Baranovska. Viņasprāt, Itālijas kultūras mantojums joprojām ir klātesošs arī 21. gadsimta autoru darbos, tikai jaunās formās un izteiksmes līdzekļos. Savukārt izstādes līdzkuratore un Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Dace Ļaviņa aicina pievērst uzmanību ekspozīcijas daudzveidībai: "Izstādē ir divi virzieni – viens vairāk vērsts uz skulpturālo keramiku, otrs uz dizainu. Turklāt daudzi no šeit pārstāvētajiem autoriem nav tikai keramiķi – viņi ir arī starptautiski pazīstami dizaineri." Viens no interesantākajiem piemēriem dizaina sadaļā ir itāļu dizaina studijas FormaFantasma darbi. Kā skaidro kuratore, to autori pievērsušies vēsturiskajai un arheoloģiskajai izpētei, senās formas interpretējot mūsdienīgā veidā. Pastaigājoties pa izstādi, uzmanību piesaista arī vairāki ekspresīvi un krāsaini objekti. Viens no tiem redzams izstādes plakātā. "Sākumā mums pašiem šķita pārsteidzoša tā gaiši rozā krāsa, taču darbs ir ļoti izteiksmīgs, plastisks un dinamisks. Tas lieliski raksturo mūsdienu laikmetīgo keramiku," atzīst Dace Ļaviņa. Tomēr izstādē netrūkst arī darbu, kuros autori pievēršas sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir hiperreālistiskais "Strīdu grozs" – porcelānā veidota kompozīcija, kas atgādina pārpildītu atkritumu tvertni. "Mākslinieki šeit domājuši par ekoloģiju un patērētāju kultūras negatīvajām pusēm. Tas ir hiperreālistisks darbs, kas rosina dažādas izjūtas," norāda kuratore. Ekspozīcijā aplūkojami arī darbi, kuros keramika savienota ar fotogrāfiju, kā arī objekti, kuru tapšanā izmantotas 3D drukas tehnoloģijas. Tas apliecina, ka mūsdienu keramika sen vairs nav tikai tradicionālu priekšmetu veidošana, bet gan starpdisciplinārs laikmetīgās mākslas medijs. Izstādē iekļauti arī vairāki darbi, kas tapuši Daugavpils keramikas simpozijos un glabājas Marka Rotko muzejā. Savukārt ekspozīcijas noskaņu papildina īpaši tai radīts skaņu celiņš, ko komponējis itāļu elektroniskās mūzikas mākslinieks Don Antonio (Antonio Gramentieri). | — | ||||||
| 6/20/26 | Itai lobuok – pa munam, pa manim | Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „pēc manām domām, manuprāt”. Itai lobuok – pa munam, pa manim. Var saceit pa munam i pa tovam, i var saceit ari pa manim, pa tevim. Pa manim itai nav pareizi dareits, a kai pa tevim? Piec munom dūmom – tys jau ir otkon puorlykums nu latvīšu literaruos volūdys. Nav juosakauna nu latgaliskuos runys, bet vysleidza, kod esi publiski koč kur, tev vairuok juopadūmoj, kaidim vuordim tu izasoki. I tod cylvākam nazkaidys barjerys suocās, tod jam suoc ruodeitīs, ka tys, kai es sātā runoju, nav pareizi, tod maņ vajaga runuot gruomotu volūdā. A tei gruomotu volūda parosti saīt tys tulkuojums nu latvīšu volūdys. Tod tei ir, tai saucamuo, trešuo izlūksne, kas atsaškir tikai fonetiski. I taida latgalīšu volūda nivīna nainteresātu, nivīns rītumu profesors koč kaidā augstškolā napieteitu taidys volūdys, ka jei byutu tikai fonetiski puorlykumi nu latvīšu literaruos volūdys. Mums ir divejis sistemys, i mums obejis sistemys byutu juokūp. I latgaliskuo seviški partū, ka tei latgaliskuo ir nūturiejuse vairuok arhaismu, vairuok senejuo, nakai latvīšu literaruo volūda – tradiceja, kura jau ir apcierptuoka, kura, prūtams, ir vajadzeiga, par kuru mes ari stuovim sardzē. Bet ari tei ūtra – latgalīšu literaruo ci rokstu volūda, kai myusu volūdys boguoteibu ruodeituoja, juotur. | — | ||||||
| 6/20/26 | Muzykys žvyrs: par grupys „Patrioti.LG” albumu „Latgaleite” | Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par grupys „Patrioti.LG” albumu „Latgaleite” (2012), kas ir spūdrys pīmārs latgaliskuos ideņtitatis kluotyn byušonai muzykā – jimā apvīnuota kai latgalīšu volūda, tai nūvoda patriotismys i ari cylvākim tyvs i saprūtams stuostejums. Albuma skaniejumā dominej šlagermuzykai rakstureiguos īzeimis i vīglai saprūtama nūskaņa, kas daudzuos vītuos baļsteita iz pazeistamom vierteibom i pīdareibys sajiutu. Tok kluotyn īrostajam skaniejumam klauseituoju sagaida ari puors nagaideiti muzykali pagrīzīni i puorsteigumi, kas ļaun iz albumu pasavērt plotuok i īt tuoļuok par stereotipiskajim žanra prīškstotim. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.” | — | ||||||
| 6/20/26 | Prīsters Lauris Kārklis par dzymtys saitem i goreigū spāku | Katuoļu prīsters Lauris Kārklis ir vikars Ludzys, Raipolis i Rundānu draudzēs. Vosorā Latgolā aizviņ dzeiva ir kopusvātku tradiceja, kas vīnoj lyugšonu par aizguojiejim, dzymtys sasatikšonu i ari pīdareibu sovai vītai. Prīsteram Laurim Kārklim itūvosor pīrūbežā juobyun 28 kopusvātkūs, kur reizem sabrauc vaira cylvāku nakai apleicīnē dzeivoj iz vītys, „kur ruodīs, ka ir tikai kopsāta, tok cīši leli kopusvātki, cīši plotai apmaklāti. Tys nūzeimej, ka tī kuodreiz cīši daudz ir dzeivuojuši cylvāki i jim ir sasaglobuojuse vēļ tei saikne ar vītu, ar saimis saiknem, i jī dūdās tī i lyudzās.” Tyvuoki i tuoluoki radinīki meklej sovu dzymtys sakņu i goreigū spāku, i caur kopusvātkim var īraudzeit saimis attīceibu stuostus i ticeibys dziļumu, stuosta vikars Kārklis: „Atbrauce saime nu Luksemburgys. Cylvāks dzeivuoja Ludzā, i jis jau izveiduojs saimi Luksemburgā. Jis tī dzeivoj i struodoj, bet jis vad sovu bārnu kristeit iz Latgolu. Jis soka: „Tei ir muna bazneica, tei ir muna bierneiba, tuos ir munys atminis, es grybu, lai muns bārns tyktu nūkristeits ite, munā dzimtinē.” I tei saikne daudzim ir sasaglobuojuse, i taišni caur goreigū daudzi cylvāki meklej sovys saknis, i taidu goreigū smāku smeļ.” Ludzys pusē ir stypra draudze, tok vīns nu myusdīnu izaicynuojumu ir sabīdreibys vīntuleiba i dzeivuošona tikai sev, izsver prīsters: „Cīši vylynojūši, tok daudz kur tī poši skaitli ruoda koč kū pretejū – par cylvāku vīntuleibu. Niu cīši izteikti, ka jaunīši jiutās vīntuli. Deļ tuo Latvejā, par nūžālu, ir vīns nu augstuokūs pusaudžu pašnuoveibu skaitu. Tei sovys vītys naatrasšona, taida bezcereiba. Kai ba dzeivoj kai gribi, dori kū gribi, bet tys ir ar sekom. Tu navari dzeivuot vīns, tu navari byut vīns. Ari kristīts – tei ir kūpīna, kristīteiba suocās saimē, tei ir taida mozuo bazneica. Niu izpalīk saimis lyugšona. Patīseibā kūpīnu vajag i daudzi jū meklej.” Dzeivojūt pīrūbežā, satraukumu cylvākūs jiut, tok „vairuokums vystik sagloboj īškejū mīru, taidu vasalū sapruotu.” Ticeigajim itamā geopolitiskajā situacejā ir vīgļuok panest puorbaudejumus, skaita prīsters: „Tragedeja ir kod mes pazaudejam sovu dvēseli. Styprajam nikod naizbryuk. Izbryuk tim, kuri ir vuoji – kod vuoja sabīdreiba, vuoja tauta, vuoja ticeiba. Breiveiba īt kūpā ar atbiļdeibu i ar atbiļdeibys uzajimšonu.” | — | ||||||
| 6/20/26 | "Rīkojums Nr. 2": sezonas karstākā biļete | Šoreiz "Šņorbēniņos" – par Matīsa Gricmaņa "Rīkojumu Nr. 2", ko Dailes teātrī iestudējis režisors Valters Sīlis. Izrāde stāsta par Latvijas nesenās vēstures notikumiem – jāsaka, diezgan ekstrēmiem, jo demokrātiskā valstī parlamenta atlaišana nav ikdienišķa parādība. Taču izrāde ir izpārdota un apspriesta visdrīzāk ne jau vēstures, bet šodienas dēļ. Kaut vai tā iemesla pēc, ka šodien politiķi teātrim draud ar tiesībsargājošu iestāžu uzmanību. Skaidrs, ka šādu skandālu katrs grib redzēt. Protams, tas ir arī ļoti garšīgs kumosiņš diskusijai. Īpaši tāpēc, ka šis iestudējums kā politiskā teātra piemērs Latvijā ir arī retums. Raidījuma autore, teātra zinātniece Zane Radzobe uz sarunu aicinājusi aktieri Lauri Subatnieku, kurš izrādē atveido visuzmanīgāk vēroto varoni, proti, Aināru Šleseru, teātra kritiķi Ati Rozentālu, kurš ikdienā ir arī žurnālists un ļoti cieši vēro Latvijas politiskās vides aktualitātes, un komunikācijas speciālisti, kura vienlaikus pārstāv inteliģenta skatītāja viedokli – Ingu Latkovsku. Par ko liecina skandāli? Un vai Latvijas teātrī ar vārda brīvību viss kārtībā? Pārraides producente – Sandra Ņedzvecka. | — | ||||||
| 6/18/26 | Telpa. Laiks. Cilvēki. Svētkiem būt! | Klajā nākuši divi nozīmīgi izdevumi, kas atklāj Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturi, attīstību un cilvēkstāstus, – kolektīvā monogrāfija "Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vēsture un personības" un interviju krājums "Atbalsis. Atmiņas un vērtējumi". Abu izdevumu sastādītāja ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, kuru uz sarunu aicinājusi Anna Marta Burve. Uzzinām par interesantiem atklājumiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturē, piemēram, par to, ka Austrālijā tie bija tieši jaunieši, kas savus svētkus organizēja. Par svētku spēju izdzīvot un nezaudēt savu būtību pat padomju okupācijas periodā, par domu vienprātību un domstarpībām, kādiem šiem svētkiem būtu jābūt un galu galā - par tradīciju saglabāšanu, bet arī jauna pieņemšanu. Kolektīvās monogrāfijas "Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vēsture un personības" pamatā ir pētījumu sērija, kas atklāj svētku tapšanu, vēsturisko attīstību, repertuāra veidošanos, pārmaiņas dažādos laikmetos un daudzu personību ieguldījumu šīs tradīcijas uzturēšanā un pilnveidošanā. Grāmatas struktūra veidota hronoloģiski – no bērnu un jauniešu dziedāšanas svētku pirmsākumiem 19. gadsimtā un pirmajiem dziedāšanas svētkiem 1866. gadā Lazdonā, cauri starpkaru periodam un pirmajai Latvijas brīvvalstij, padomju okupācijas laikam līdz pat nacionālās neatkarības atjaunošanas periodam un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Pētījuma autori pārstāv dažādas zinātnes un profesionālās darbības jomas – muzikoloģiju, vēsturi, profesionālo atskaņotājmākslu, kompozīciju, deju un teātra mākslu, teoloģiju. Ceļu uz bērnu un jauniešu dziedāšanas svētkiem un agrīnās kordziedāšanas avotus pētījis Jānis Erenštreits, starpkaru norises analizējuši Inese Mailīte un Jānis Erenštreits, mūzikas un varas attiecības padomju okupācijas laikā aplūkojusi Ilze Dūmiņa-Kroja, savukārt trimdas procesus un notikumus dokumentējuši Dace Aperāne, Jāna Jēruma-Grīnberga, Valda Liepiņa un Anita Andersone. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku attīstību pēc neatkarības atjaunošanas analizējusi Ilze Šarkovska-Liepiņa, deju svētku stilistisko virzību – Dita Jonīte, bet tradicionālās kultūras un folkloras aspektus – Māra Mellēna. Savukārt interviju krājums "Atbalsis. Atmiņas un vērtējumi" ir kolektīvās monogrāfijas pielikums, kas lasītājam ļauj iepazīt svētku tradīciju caur personīgām atmiņām un pieredzes stāstiem. Krājumā iekļauti fragmenti no 2024. un 2025. gadā notikušām sarunām ar cilvēkiem, kuri dažādos laikos devuši būtisku ieguldījumu svētku tapšanā un attīstībā. Intervijas fiksējušas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspertes Ieva Ezeriete, Evelīna Plostniece, Maruta Rubeze un Laura Švītiņa, kā arī krājuma sastādītāja Ilze Šarkovska-Liepiņa. Šie stāsti veido daudzbalsīgu laikmeta liecību, kurā savijas atmiņas par aizvadītajiem svētkiem, to nozīmes izvērtējums un nākotnes redzējums. | — | ||||||
| 6/12/26 | [EN] Folk Songs as a Weapon. Marichka’s Story | The Fuse #158✨ | Ukrainian folk musiccultural resistance+4 | Marichka | БожичіLemon Bucket Orkestra+3 | Ukrainerussia+1 | Ukrainian ethnomusicologistfreedom struggle+4 | — | — | |
| 6/12/26 | Debija #44 - Muzikālie Krēsli✨ | summerhistorical events+3 | — | Aptiekas Bēru Ansamblis | — | summerhistorical events+3 | — | — | |
| 6/11/26 | Karinē Paronjanc. Granātābols pelnos un ceļš uz gaismu✨ | artpainting+3 | Karinē Paronjanc | Latvijas Mākslas akadēmijaLatvijas Mākslinieku savienība+2 | LatvijaFlorence | Karinē Paronjancart+5 | — | — | |
| 6/10/26 | Būt pieaugušam. Trīsdesmit pirmā epizode. Marta Celmiņa✨ | sleep issuespediatric sleep medicine+4 | Marta Celmiņa | Epilepsijas un miega medicīnas centrsLatvijas Miega medicīnas biedrība+12 | — | sleeppediatrics+5 | — | — | |
| 6/10/26 | Akadēmiskā mūzika bez drošības tīkla: “Sansusī” mūziķu kautiņu IV sezona “Hanzas Peronā”✨ | academic musiclive performance+3 | Armands Siliņš-Bergmanis | Sansusī | Hanzas Peronā | SansusīHanzas Peronā+5 | — | — | |
| 6/10/26 | Pusotrs hektārs meža un identitātes: ISSP Skolas absolventu izstāde Berga Bazārā✨ | mežsidentitāte+4 | Elza NeimaneMadara Rutkēviča+1 | ISSP Skola | Bergs BazaarLatvija | mežsidentitāte+5 | — | — | |
| 6/10/26 | Kas vieno jauno GAUDEAMUS svētku paaudzi? Viesos Karolīna, Simonas un Päike✨ | Baltic young artistsGaudeamus festival+3 | Karolīna Alise DekonekaSimonas Čiuprinskas+1 | Latvijas Universitātes deju ansamblis "Dancītis"Viļņas Universitātes pūtēju orķestris "Oktava"+1 | — | GaudeamusBaltic artists+4 | — | — | |
| 6/10/26 | Nulles punkts jeb Ričards Ingrems, kurš patiesībā ir Ronalds Pētersons...✨ | mystery novelsauthor identity+3 | Ričards Ingrems | Zvaigzne ABC | — | Ričards IngremsRonalds Pētersons+5 | — | — | |
| 6/10/26 | Perspektrīsa 9✨ | season finalecelebration+3 | — | — | — | season finaleJugendstil+3 | — | — | |
| 6/9/26 | #382 Granātābolu Namiņš – albums "Izlase" (2011)✨ | music history90s bands+3 | — | Granātābolu NamiņšGrupa Sigma+4 | Carnikavā | Granātābolu NamiņšIzlase+3 | — | — | |
| 5/7/26 | Amber Muse #424 ar Kirha viesmiksu✨ | technoacid+3 | Kirha | Delsin RecordsR&S+3 | — | Amber Musetechno+7 | — | — | |
| 5/7/26 | Itai lobuok – virīņs, vyrumeņš✨ | Latgalian languagecultural expressions+3 | — | — | — | Latgalianlanguage+3 | — | — | |
| 5/7/26 | Nospraužam ceļa zīmes gaidāmajā ģimeņu folkfestivāla "Taka"✨ | folklorefamily festival+3 | Asnate RancāneKarīna Banderi+1 | — | VEF kvartālā | folklorefestival+3 | — | — | |
| 5/7/26 | Vai zini, kur skatītāji jutās kā latvietības templī pie nacionālās glezniecības šūpuļa?✨ | Latvian artexhibitions+3 | Kristiāna Ābele | Latvijas Mākslas akadēmijaLatvju Ziņ | — | Latvian artexhibitions+3 | — | — | |
| 5/7/26 | Inta Zēgnere: Venēcijā jūtams ik uz soļa, ka šis ir Starptautiskās biennāles laiks✨ | Venice BiennaleBaltic States+3 | — | UkrainaViktora Pinčuka fonds+2 | — | Venice BiennaleBaltic pavilions+3 | — | — | |
| 5/6/26 | Venēcijā mākslinieki protestē pret Krievijas dalību mākslas biennālē✨ | protestsart+5 | — | Pussy RiotFEMEN+3 | KrievijaVenēcija+2 | protestVenice Biennale+5 | — | — | |
| 5/6/26 | Perspektrīsa 4✨ | smellsnurses+3 | Ieva SiliņaSandris Mūriņš | — | — | smellsnurses+3 | — | — | |
Showing 25 of 8
Pitch Fit is a Pro feature
See how bookable this show is for guests, which brands already advertise, the per-episode ad value, and the best-fit guest and sponsor profile. The numbers are blurred on the free plan.
How readily this show books outside guests like you.
How proven this show is for host-read sponsorships.
For Guests
ProFor Advertisers
ProUpgrade to Pro to unlock guest cadence, sponsor categories, fit scores, and per-episode ad value for this show.
