Šoreiz "Pārmijās" plašāk runājam par Kalnciema kvartāla vasaras muzikālo programmu un 25. jūnija koncertu, kurā uzstāsies poļu grupa "Daj Ognia" un etnodžeza grupa "MǬ" no Ventspils. Sarunā ar Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla komunikācijas un kultūras programmas vadītāju Darju Triznu uzzinām, kā tapusi šī gada programma Kalnciema kvartāla muzikālajiem vakariem, Anna Sitko no grupas "Daj Ognia" atklāj vairāk par poļu tradicionālo mūziku un grupas piegājienu tās atskaņošanai šodien, bet Gita Lancere stāsta par "Odisejas" satikšanos ar Kalnciema kvartāla programmu. No kultūras mantojuma līdz dzīvajai pieredzei Kalnciema kvartāls šovasar īpašu uzmanību pievērš sadarbībai ar ārvalstu kultūras institūcijām un vēstniecībām. "Domājot par programmu, mēs pirmām kārtām nodarbojamies ar vietradi. Gribam veidot telpu, kur cilvēki satiekas un iepazīst dažādas cilvēka būšanas pieredzes, tai skaitā arī dažādas kopienas," stāsta Darja Trizna. Tieši šīs ieceres rezultātā radusies sadarbība ar Polijas vēstniecību Latvijā, kas palīdzējusi uz Rīgu atvest grupu "Daj Ognia". "Mums pašiem ir ļoti svarīga kultūrvēsturiskā mantojuma tēma un tā laikmetīga izmantošana. To redzam gan mūsu darbā ar vēsturisko koka arhitektūru, gan kultūras programmā," uzsver Darja Trizna. "Nevēlamies folkloru padarīt par muzeju" "Daj Ognia" savā daiļradē apvieno tradicionālos poļu folkloras motīvus ar laikmetīgu skanējumu. Grupas soliste Anna Sitko uzsver – viņu mērķis nav autentiskas tradīcijas konservēt, bet ļaut tām turpināt dzīvot. Viņa skaidro, ka grupa cenšas tradicionālo mūziku padarīt saprotamu mūsdienu cilvēkam, izvairoties no muzejiskas pieejas. Mērķis ir atgādināt par sen aizmirstām melodijām un stāstiem, vienlaikus radot mūsdienīgu muzikālu valodu, kas spēj uzrunāt arī šodienas klausītāju. Pateicoties Polijas Kultūras ministrijas atbalstam, grupa šovasar devusies Baltijas koncerttūrē. Latvijā paredzēti divi koncerti – Kalnciema kvartālā un vēlāk arī Liepājā. Poļu folkloras "mežonība" Par poļu tradicionālās mūzikas īpašo raksturu sarunā stāsta arī Gita Lancere: "Arhīvu ierakstos mani vienmēr ir pārsteigusi šī mežonība. Tur tiešām ir savvaļa. Tie nav ritmi, pie kuriem mēs esam pieraduši." Gita Lancere atceras iespaidīgu poļu tradicionālās mūzikas koncertu, kuru klausoties, gandrīz radusies transam līdzīga sajūta. "Tā ir milzīgs iedvesmas avots. Es ļoti labi saprotu, kāpēc rodas tādas grupas kā "Daj Ognia". Tur ir šīs zemes enerģija – tumša, skaista un ļoti ievelkoša." Viņa gan uzsver, ka līdzīgas saknes iespējams atrast arī latviešu tradicionālajā mūzikā: "Ja paklausās mūsu arhīvu ierakstus, tur ir viss – asinis, zeme un spēks." Jaunā folkloras paaudze Latvijā Līdzās poļu viesiem uz skatuves kāps arī Ventspils etnodžeza grupa "MǬ", kas pārstāv jauno Latvijas mūziķu paaudzi. "Milzīgs prieks, ka šis virziens Latvijā attīstās gan Rēzeknē, gan Ventspilī. Mums ir ļoti talantīgi jaunie mūziķi," uzsver Gita Lancere. Savukārt Darja Trizna atzīst, ka Kalnciema kvartāls apzināti cenšas dot platformu jaunajiem māksliniekiem. "Mēs viņus atklājām pagājušajā gadā. Viņi paši mūs uzrunāja, un šogad šķita ļoti piemēroti viņus likt vienā vakarā kopā ar "Daj Ognia"." Tilts starp leģendām un jaunajiem māksliniekiem Kalnciema kvartāla vasaras koncertu programma šogad veidota īpaši daudzveidīga. "Mums ir svarīgi veidot programmu tādu, lai tā būtu interesanta dažādām auditorijām vienlaikus," atzīmē Darja Trizna. Programmā paredzēti gan džeza vakari, gan pasaules mūzikas koncerti, gan sadarbības starp dažādu paaudžu māksliniekiem. "Vienmēr cenšamies veidot tiltu starp leģendām un jaunajiem māksliniekiem." Šovasar gaidāmi koncerti, kuros satiksies, piemēram, Ieva Akuratere un Keitija Bārbale, kā arī grupas "Dzeltenie pastnieki" un "Tante Gaida". Kultūra, kas pieejama ikvienam Lai gan kultūras pasākumu organizēšana kļūst arvien dārgāka, Kalnciema kvartāls turpina uzturēt tradīciju lielāko daļu koncertu piedāvāt bez maksas. "Mums ir svarīgi saglabāt bezmaksas ieeju un padarīt kultūru pieejamu. Mēs visi zinām, ka kultūra maksā dārgi," saka Darja Trizna. Viņa uzsver, ka koncerti ir arī veids, kā cilvēkiem satikties un kopā izbaudīt vasaras vakarus vēsturiskajā Āgenskalna vidē. "Gribam, lai cilvēki sanāk kopā, bauda vasaru, mūziku un mūsu pagalmu ar ziedošo ābeļdārzu un koka arhitektūru."

Līdz 23. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde "Apsēstība: 50 gadi Itālijas keramikā", kas pirmo reizi Latvijā ļauj iepazīt pasaulslavenā Faencas Starptautiskā keramikas muzeja īpaši Rīgai atlasītu kolekciju. Ekspozīcijā apkopoti 45 autoru darbi, kas atklāj Itālijas laikmetīgās keramikas attīstību no pēckara gadiem līdz mūsdienām. Kā intervijā Intai Zēgnerei norāda muzeja direktore Inese Baranovska, Faenca ir viens no nozīmīgākajiem keramikas centriem pasaulē, bet tās Starptautiskais keramikas muzejs jau gadu desmitiem nosaka augstu kvalitātes latiņu keramikas mākslā. Sadarbībai ar Latviju ir sena vēsture – muzeja kolekcijā glabājas arī latviešu autoru darbi, tostarp Pētera Martinsona veikums. Izstāde atklāj keramiku ne tikai kā amatniecības vai dizaina jomu, bet arī kā laikmetīgās mākslas valodu. "Baroka gars Itālijas keramikā nav pazudis – tas ir transformējies," uzsver Inese Baranovska. Viņasprāt, Itālijas kultūras mantojums joprojām ir klātesošs arī 21. gadsimta autoru darbos, tikai jaunās formās un izteiksmes līdzekļos. Savukārt izstādes līdzkuratore un Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Dace Ļaviņa aicina pievērst uzmanību ekspozīcijas daudzveidībai: "Izstādē ir divi virzieni – viens vairāk vērsts uz skulpturālo keramiku, otrs uz dizainu. Turklāt daudzi no šeit pārstāvētajiem autoriem nav tikai keramiķi – viņi ir arī starptautiski pazīstami dizaineri." Viens no interesantākajiem piemēriem dizaina sadaļā ir itāļu dizaina studijas FormaFantasma darbi. Kā skaidro kuratore, to autori pievērsušies vēsturiskajai un arheoloģiskajai izpētei, senās formas interpretējot mūsdienīgā veidā. Pastaigājoties pa izstādi, uzmanību piesaista arī vairāki ekspresīvi un krāsaini objekti. Viens no tiem redzams izstādes plakātā. "Sākumā mums pašiem šķita pārsteidzoša tā gaiši rozā krāsa, taču darbs ir ļoti izteiksmīgs, plastisks un dinamisks. Tas lieliski raksturo mūsdienu laikmetīgo keramiku," atzīst Dace Ļaviņa. Tomēr izstādē netrūkst arī darbu, kuros autori pievēršas sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir hiperreālistiskais "Strīdu grozs" – porcelānā veidota kompozīcija, kas atgādina pārpildītu atkritumu tvertni. "Mākslinieki šeit domājuši par ekoloģiju un patērētāju kultūras negatīvajām pusēm. Tas ir hiperreālistisks darbs, kas rosina dažādas izjūtas," norāda kuratore. Ekspozīcijā aplūkojami arī darbi, kuros keramika savienota ar fotogrāfiju, kā arī objekti, kuru tapšanā izmantotas 3D drukas tehnoloģijas. Tas apliecina, ka mūsdienu keramika sen vairs nav tikai tradicionālu priekšmetu veidošana, bet gan starpdisciplinārs laikmetīgās mākslas medijs. Izstādē iekļauti arī vairāki darbi, kas tapuši Daugavpils keramikas simpozijos un glabājas Marka Rotko muzejā. Savukārt ekspozīcijas noskaņu papildina īpaši tai radīts skaņu celiņš, ko komponējis itāļu elektroniskās mūzikas mākslinieks Don Antonio (Antonio Gramentieri).

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par grupys „Patrioti.LG” albumu „Latgaleite” (2012), kas ir spūdrys pīmārs latgaliskuos ideņtitatis kluotyn byušonai muzykā – jimā apvīnuota kai latgalīšu volūda, tai nūvoda patriotismys i ari cylvākim tyvs i saprūtams stuostejums. Albuma skaniejumā dominej šlagermuzykai rakstureiguos īzeimis i vīglai saprūtama nūskaņa, kas daudzuos vītuos baļsteita iz pazeistamom vierteibom i pīdareibys sajiutu. Tok kluotyn īrostajam skaniejumam klauseituoju sagaida ari puors nagaideiti muzykali pagrīzīni i puorsteigumi, kas ļaun iz albumu pasavērt plotuok i īt tuoļuok par stereotipiskajim žanra prīškstotim. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”

Šoreiz "Šņorbēniņos" – par Matīsa Gricmaņa "Rīkojumu Nr. 2", ko Dailes teātrī iestudējis režisors Valters Sīlis. Izrāde stāsta par Latvijas nesenās vēstures notikumiem – jāsaka, diezgan ekstrēmiem, jo demokrātiskā valstī parlamenta atlaišana nav ikdienišķa parādība. Taču izrāde ir izpārdota un apspriesta visdrīzāk ne jau vēstures, bet šodienas dēļ. Kaut vai tā iemesla pēc, ka šodien politiķi teātrim draud ar tiesībsargājošu iestāžu uzmanību. Skaidrs, ka šādu skandālu katrs grib redzēt. Protams, tas ir arī ļoti garšīgs kumosiņš diskusijai. Īpaši tāpēc, ka šis iestudējums kā politiskā teātra piemērs Latvijā ir arī retums. Raidījuma autore, teātra zinātniece Zane Radzobe uz sarunu aicinājusi aktieri Lauri Subatnieku, kurš izrādē atveido visuzmanīgāk vēroto varoni, proti, Aināru Šleseru, teātra kritiķi Ati Rozentālu, kurš ikdienā ir arī žurnālists un ļoti cieši vēro Latvijas politiskās vides aktualitātes, un komunikācijas speciālisti, kura vienlaikus pārstāv inteliģenta skatītāja viedokli – Ingu Latkovsku. Par ko liecina skandāli? Un vai Latvijas teātrī ar vārda brīvību viss kārtībā? Pārraides producente – Sandra Ņedzvecka.